Vides draugi no pirmssākumiem

Bērnudārza arhitektoniskā ideja ir pārdomāta, izteikti humāna un ietver daudzas detaļas un nianses, kur pamanāma objekta plānojuma loģika, vienkāršība un ērtība. Tās novietojums un iekšējais plānojums pieskaņots saules ceļam dienas laikā. Ēkas arhitektoniskajā risinājumā īstenota jau fasādē nolasāmā ideja par suverēnu, improvizētu mājiņu katrai grupiņai, kas ietvertas vienā apjomā. Telpu vēdināšana ir pielīdzināma dabiskajai, nosūce ir mehanizēta, svaiga gaisa pieplūde ir dabiska, līdz ar to ilgtermiņā tiek taupīti energonresursi un samazināts trokšņu līmenis.

Rotaļlaukuma segums veidots no īpaši sagatavotām skaidām, kas tika atļautas ar Latvijas institūciju piekrišanu, kopš uzņēmēji veidojot bērnudārzu ieviesuši Eiropas standartus, kas Latvijā vēl nebija ieviesti. Skolas pagalmā vieta atvēlēta dārzam un siltumnīcai, kur zeļ ekoloģiski audzēti garšaugi un dārzeņi.

Interjera apdarē prioritāte ir videi un cilvēkiem draudzīgiem, vienlaicīgi tradicionāliem apdares materiāliem-kokam, minerālu bāzes krāsām un apmetumam. Sienu tonis ir neitrāls, lai neveidotos pārsātinātība. Sienas kalpo gan par izstāžu zāli, gan vietu izglītojošiem uzskates materiāliem, kas labi paliek bērnu atmiņā un veido vienotu koptēlu izglītības iestādes interjera noformējumā. Radošo zonu papildina apzaļumota, siltajā sezonā izmantojama terase- gleznošanas nodarbībām vai vizuālam priekam.

Vinnija Ekoskolas gada tēma “Pārtika”

Izvirzītie gada mērķi:

  1. Paplašināt skolēnu skaitu, kas apzinās, ka pārtikas kvalitātei un izcelsmei ir svarīga loma cilvēku veselība
  2. Izstrādāt izpratni par pārtikas ceļu līdz veikala plauktiem.
  3. Veidot izpratni sev, bērniem un vecākiem un tuvākajai sabiedrībai par pārtikas atkritumu samazināšanu.
  4. Pilnveidot bērnu zināšanas par sabalansētu pārtiku uz sava šķīvja.

Ekoskolu Vides ietekmju novērtējuma forma

Privātā sākumskola “Vinnijs”  2020./2021.m.g. vides novērtējums uz 1.novembri.

Vides novērtējumā piedalījās: 11 mazās ekopadomes pārstāvji, 30 pieaugušie (Vinnija darbinieki), ekopadomes vecāki 15 pieaugušie.

Kopīgie aicinājumi un ieteikumi:

Pēc iepriekšējo gadu Eko programmas tēmām, šajā mācību gadā, izzinot un izvērtējot gada tēmu- pārtika. Rosinājām Vinnija darbiniekus un vecākus aizdomāties, un aicināt mainīt savus ikdienas paradumus, iegādājoties pārtikas produktus, pievēršot uzmanību, kur audzēti un ražoti? Kā arī aizdomāties par pārtikas pārpalikumiem un to šķirošanu, un pārstrādi? Vērst uzmanību iepirkšanās paradumiem?

Secinājām, pēc anketēšanas, ka Vinnija darbinieki un bērnu ģimenes ir veselīga dzīvesveida piekritēji, jo viņiem rūp viņu pašsajūta. Ikdienā liela daļa respondentu, iegādājoties pārtikas produktus, pievērš uzmanību preču zīmei un logo (eko, bio, zaļā karote). Ģimenes pievērš uzmanību pārtikas atkritumus šķirošanai un pārstrādei- Vinnija ēdienreižu pārpalikumus nododam vietējam iedzīvotājam dzīvnieku barošanai. Bērnu vecāki cenšas gatavot tik cik var apēst, vai plāno ēdienreizi divām dienām. Dažās no mājsaimniecībām ir arī dārza komposts, kur tiek iestrādātas svaigo produktu pārpalikumi, piem., mizas.

Šī mācību gada uzdevums ir  izglītot Vinnija audzēkņus, darbiniekus un audzēkņu vecākus, par veselīgu dzīvesveida piekopšanu, atbalstīt vietējos zemniekus iegādājoties bioloģiski audzētus produktus. Izvēlēties sezonāli audzētus dārzeņus un augļus ēdienreizēm vai ikdienas našķiem.

Pārtika

  1. Ievads tēmā

Katru dienu uz skolas ēdnīcām no tuvākas un tālākas apkārtnes plūst pārtikas produktu kilogrami. Sadarbojoties ar pašvaldību un uzliekot skaidras zaļā iepirkuma prasības, var panākt, ka šī pārtika ir audzēta atbildīgi pret vidi. Skolā var panākt to, ka arvien mazāk cilvēkiem domātas pārtikas nonāk atkritumos vai tiek izbarota dzīvniekiem. Svarīgi arī izglītot visu skolu un vecākus par videi nedraudzīgākajiem produktiem (rūpnieciski audzēta gaļa, olas, piens, palmu eļļa), lai mudinātu samazināt to klātbūtni mūsu ēdienā.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Vai tie, kas atbildīgi par iepirkumiem ēdināšanai, zina atšķirību starp bioloģisko produktu un Zaļās karotītes sertifikāciju?

Atšķirības nezina

   

x

 

Zina visas atšķirības

Vai ēdināšanas iepirkumā ir bioloģiski sertificēti produkti?

Nav nemaz

    

x

100%

Vai Ekopadomei ir iespējas piedalīties pārtikas iepirkuma sagatavošanā?

Nav

 

x

   

Vienmēr

Aptuveni cik liela daļa skolā sagatavotās pārtikas netiek apēsta?

>50%

 

x

   

0 – 5%

Kāda vecuma bērniem ir iespēja pašiem salikt savas porcijas?

Nevienam

   

x

 

Visu vecumu

Vai neapēsto bezmaksas ēdienu ir iespēja vēlāk apēst citām klasēm?

Nekad

 

x

   

vienmēr

Vai tiek apkopota informācija par ēdieniem, kas visbiežāk tiek neapēsti?

Nekad

  

x

  

Regulāri

Kāda ir sadarbība ar ēdinātājiem izmestā ēdiena daļas samazināšanā?

Slikta

  

x

  

Laba

Cik bieži bezmaksas ēdienkartē iekļauti uzturam pilnvērtīgi veģetāri ēdieni?

Nekad

   

x

 

Katru nedēļu

Kāda ir ēdienu izvēle ēdnīcā bērniem, kas neēd gaļu un zivis?

“Salāti un kartupeļi”

    

x

Pilnvērtīgi ēdieni

Cik viegli skolēniem panākt ēdnīcas ēdienkartes izmaiņas?

Grūti

   

x

 

Ļoti viegli

Vai skolotāju istabā parādās “Fair trade” produkti (kafija, cukurs u.c.)?

Nekad

 

x

   

Vienmēr

Vai notiek pasākumi, kas popularizē apkārtnes bioloģiskos zemniekus?

Nekad

  

x

  

Vairāki

Vai un cik daudz skolā bērni audzē garšaugus un tējas?

Nemaz

   

x

 

Daudzās vietās

Vai un cik daudz skolā bērni audzē dārzeņus?

Nemaz

    

x

Daudz

Vai apgūstot gatavošanu tiek pievērsta uzmanība videi draudzīgiem ēdieniem?

Nekad

    

x

Regulāri

Jautājumi no tēmas “Vide un veselība” (var nokopēt tur iegūtos rezultātus):

       

Vai skolā rudenī ir pieejami vietējie augļi no skolēnu mājām? (neattiecas uz skolas augļa programmu)

Nav pieejami

    

x

Vairākās klasēs

Vai skolā pieejams saldumu automāts, citi rūpnieciski našķi

Viegli pieejami

    

x

Nav pieejams

Vai skolai iespējams ietekmēt ēdienkarti un pārdotos produktus?

nav

Viegli iespējams

Cik liela daļa skolēnu starp stundām regulāri izvēlas pirkt ēdienu veikalā ārpus skolas?

Vairāk kā puse

Gandrīz neviens

Cik daudz palmu eļļas saturošu produktu (čipsu, cepumu utt.) iepakojumi ikdienā redzami atkritumu grozos?

Daudz dažādu iep.

    

x

Gandrīz nemaz

        
        
        
  1. Paradumu un attieksmju izvērtējums

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret pārtikas un vides jautājumiem.

Vai zini, kā veikalā atpazīt bioloģiski sertificētus produktus?

– jā                    – nē     11          – neesmu drošs

 

Vai savā ikdienā ēd produktus, kuru sastāvā ir palmu eļļa?

– nē            11         – ļoti maz                      – jā, gana daudz                       – nezinu, kuros ir palmu eļļa

Vai piekrīti, ka videi draudzīga ēšana ikdienā nav dārgāka?

– jā, var būt pat lētāka                    – nē, ir dārgāka     10          – neesmu drošs 2

Kuri no šiem tev liekas 3 svarīgākie principi, kas jāievēro, lai ēstu videi draudzīgi?

– Jāpērk tikai Latvijā ražoti produkti

Jāpērk bioloģiski sertificēti produkti

– Jāaudzē pārtika pašam

– Jāsamazina gatavo produktu pirkšana no veikala un vairāk jāgatavo mājās

– Jāsamazina gaļas patēriņš (ja tā nav bioloģiski sertificēta)

– Jāpērk augļi un dārzeņi, kuriem šobrīd ir ražas sezona

– Jāsamazina izmestās pārtikas daudzums

Vai tev patīk gatavot ēst?

– jā      11                – reizēm                – nē                 – īsti neprotu neko gatavot

Vai zini kādu ēdienu, kura sastāvdaļas ir ļoti videi draudzīgas (tām maza ietekme uz klimata pārmaiņām, dabu)?

    – jā                    – nē              – neesmu drošs 11

Kas ir šis ēdiens?

 
  1. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
  1. Pētījums

Tika izveidota aptaujas anketa vecākiem un iestādes darbiniekiem par tēmu Pārtika. Tika respondēti 143ģimenes

  1. Vai esat veselīga dzīvesveida piekritējs/a?

Jā   – 90                                       

 Drīzāk jā nekā nē  – 25

 Drīzāk nē nekā, jā – 28

Nē – 0

  1. Kur iegūstat informāciju par Eko produktiem Latvijā?

No laikrakstiem un žurnāliem – 31

No interneta – 92

No Tv un radio – 8

No paziņām un radiem – 12

Informāciju neiegūstu – 0

  1. Kā atpazīstat, ka produkts ir Eko produkts?

      Pēc preču zīmes (ekoloģiskā lauksaimniecība) – 42

      Pēc preču zīmes “Latvijas eko produkts’ – 50

      Pēc marķējuma “Zaļa karote’ – 45

      Pēc apraksta un iepakojuma – 3

      Lielveikala atsevišķā stendā ar nosaukumu “Eko produkts’ – 3

      Cits – 0

  1. Kas Jums ir svarīgs pārtikas izvēlē?

Izvēli nosaka cena – 38

Izvēli nosaka pārtikas izcelsme – 52

Ražotāja reputācija – 31

Un cits – 22

  1. Kāpēc izvēlaties ekoloģiskus produktus/

Lai uzlabotu veselību – 92

Lai paustu attieksmi pret vidi un sevi – 30

Lai vairotu ekoloģisku domāšanu līdzcilvēkos – 21

Cits – 0

  1. Kur parasti iegādājaties produktus?

Tirgū – 54

Lielveikalā – 62

Vietējā veikalā – 5

Tieši no ražotāja – 6

Internetā – 8

No zemniekiem – 8

Cits – 0

  1. Kādi ir Jūsu iecienītākie eko produkti?

Piena produkti – 42

Maize – 19

Gaļa – 35

Dārzeņi – 10

Ogas un augļi – 15

Sulas – 4

Olas – 16

Cits – 2

  1. Vai pēdējo 5 gadu laikā ir mainījušies Jūsu pārtikas lietošanas paradumi?

Jā – 76

Nē – 22

Daļēji – 45

  1. Kā tieši mainījušies Jūsu paradumi?

Domāju, ko lietoju uzturā – 68

Izvēlos Latvijā ražotus produktus – 40

Iepērkos beziepakojumu veikalos – 12

Cits – 23

  1. Vai iepērkoties izmantojat audumu maisiņus?

Jā – 70

Dažreiz – 47

Nē – 26

  1. Vai atbalstāt bērnudārzs Vinnijs ekoloģisko dzīvesveida aktivitātes?

Jā – 143

Nē – 0

  1. Vai ikdienā cenšaties samazināt pārtikas atkrituma apjomus?

Jā – 104

Nē – 39

  1. Kā Jūs to panākat?

Samazinu atkrituma apjomu (pērku mazāk) – 82

Gatavojot ēdienu vairākām dienām – 38

Dodoties uz veikalu ar sarakstu – 23

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums

Novērtējot izmaiņas, vienmēr izmantojiet vienas un tās pašas mērvienības un izvērtēšanas metodes, lai dati būtu pēc iespējas precīzāki.

 

2015

2016

2017

2018

2019

Izmestās pārtikas daudzums gadā

(kg)

     

Izmestās pārtikas daudzums gadā uz vienu bērnu, (kg)

     

Izmestās pārtikas daudzums vidēji dieņā uz vienu bērnu, (grami)

     

Bioloģiski sertificētas pārtikas īpatsvars (no kopējām ēdināšanas izmaksām, %)

     

 Šo izvērtēšanas metodi, mēs plānojam uzsākt ar nākamo mācību gadu,jo līdz šim % neesam apkopojušī informāciju ar saimniecības daļās vadītāu/virtuves darbiniekiem.

  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar pārtikas tēmu?

Kopā ar audzēkņiem reizi mēnesī gatavot ēdiena recepti izvirzītajai mēneša aktivitātei/tēmai.

Kur saistībā ar pārtiku nepieciešami uzlabojumi? 

Bērnudārzā ēdam veselīgu pārtiku, jācenšas rosināt bērnos izpratne, ka tik cik uzliekam uz šķīvja, tik arī jāaped,lai neveidojas neapēsta izmesta pārtika.

 

 

 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

 

Izteikt priekšlikumus par ēdienu maltīšu piedāvājumu; par to kur likt neapēsto maltīti.

Ekoskolu Vides ietekmju novērtējuma forma

Privātā sākumskola “Vinnijs”  2020./2021.m.g. vides novērtējums uz 1.novembri.

Vides novērtējumā piedalījās: 11 mazās ekopadomes pārstāvji, 30 pieaugušie (Vinnija darbinieki), ekopadomes vecāki 15 pieaugušie.

Kopīgie aicinājumi un ieteikumi:

Pēc iepriekšējo gadu Eko programmas tēmām, šajā mācību gadā, izzinot un izvērtējot gada tēmu- pārtika. Rosinājām Vinnija darbiniekus un vecākus aizdomāties, un aicināt mainīt savus ikdienas paradumus, iegādājoties pārtikas produktus, pievēršot uzmanību, kur audzēti un ražoti? Kā arī aizdomāties par pārtikas pārpalikumiem un to šķirošanu, un pārstrādi? Vērst uzmanību piepirkšanās paradumiem?

Secinājām, pēc anketēšanas, ka Vinnija darbinieki un bērnu ģimenes ir veselīga dzīvesveida piekritēji, jo viņiem rūp viņu pašsajūta. Ikdienā liela daļa respondentu, iegādājoties pārtikas produktus, pievērš uzmanību preču zīmei un logo (eko, bio, zaļā karote). Ģimenes pievērš uzmanību pārtikas atkritumus šķirošanai un pārstrādei- Vinnija ēdienreižu pārpalikumus nododam vietējam iedzīvotājam dzīvnieku barošanai. Bērnu vecāki cenšas gatavot tik cik var apēst, vai plāno ēdienreizi divām dienām. Dažās no mājsaimniecībām ir arī dārza komposts, kur tiek iestrādātas svaigo produktu pārpalikumi, piem., mizas.

Šī mācību gada uzdevums ir  izglītot Vinnija audzēkņus, darbiniekus un audzēkņu vecākus, par veselīgu dzīvesveida piekopšanu, atbalstīt vietējos zemniekus iegādājoties bioloģiski audzētus produktus. Izvēlēties sezonāli audzētus dārzeņus un augļus ēdienreizēm vai ikdienas našķiem.

Enerģija

  1. Ievads tēmā

Ikdienā patērējot elektrību un ziemā siltumu, skola rada pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas. Lai enerģijas ražošanai sadedzinātu mazāk dabasgāzes un citu fosilo resursu, svarīgi novērst nelietderīgu elektrības patēriņu. Svarīgi mācīt elektrības taupīšanas principus arī visiem skolas skolēniem, veidojot pamatu viņu rīcībām mājās.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Dienās, kad klase ir pietiekami gaiša, netiek ieslēgtas gaismas

reti

    

x

vienmēr

Klases, kurās gaisma tiek izslēgta, kad neviena tajās nav

0 – 10% (no visām klasēm)

100%

(no visām klasēm)

Telpas, kurās izmanto efektīvas spuldzes (fluorescentās vai LED)

0 – 20%

  

x

  

100%

Telpas, kurās izmanto energoefektīvu sadzīves tehniku (A  energoefektivitātes klase)

0 – 20%

   

x

 

100%

Telpas, kurās uzstādīti atgādinājumi par elektrības taupīšanu

0 – 10%

  

x

  

100%

Telpas, kurās logi ir tīri un nebloķē saulesgaismu

0 – 10%

   

x

 

100%

Klases, kurās datori paliek ieslēgti, kad ilgu laiku netiek izmantoti

0 – 20%

    

x

100%

Klases, kurās citas elektroierīces paliek ieslēgtas, kad tās nelieto

0 – 20%

   

x

 

100%

Klases, kurās datoru lādētāji paliek pievienoti pa nakti

0 – 10%

   

x

 

100%

Klases, kurās projektori tiek izslēgti, kad nav vajadzīgi

0 – 20%

    

x

100%

Telpas, kurās iespējams atsevišķi pielāgot radiatoru siltumu

0 – 10%

    

x

100%

Telpas, kur sildelementi un ventilācijas lūkas nav aizsegtas

0 – 10%

    

x

100%

Brīvdienās skolā tiek uzturēta zemāka temperatūra

nekad

    

x

bieži

Logi un durvis ir aiztaisīti un noblīvēti (nelaiž iekšā aukstumu pa šķirbām)

0 – 10%

    

x

100%

Telpas tiek vēdinātas, ziemas laikā plaši atverot logus

bieži

x

    

nekad

Vai vārot tēju un kafiju bieži daudz uzvārītā ūdens paliek pāri?

bieži

    

x

reti

Vai siltais ūdens krānos ir silts vai plaucējošs?

Plaucējošs

    

x

Silts

Vai iespējams regulēt ūdens temperatūru skolā?

    

x

Jā, visur

Vai pie ūdens krāniem ir iespējams regulēt ūdens temperatūru?

nekur

    

x

visur

………………………………………………………….?(jūsu jaut.)

       
        
        

Atgādinājumu zīmītes par elektrības izslēgšanu nepieciešams atjaunot 3 grupās.

Datori mācību grupās tiek izmantoti tikai uz nodarbību laiku.

  1. Paradumu un attieksmju izvērtējums

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret enerģijas taupīšanu. Šo aptauju izdalīšanu un apkopošanu iesakām uzdot skolēniem, apgūstot datu apstrādes un zinātniskā darba prasmes.

Kāpēc svarīgi taupīt elektrību? (mini divus iemeslus)

Bērnu atbildes: Lai mammai taupītos naudiņa un man būtu kāds gardums. Lai nebeidzas lampa.

Cik bieži esot savās mājās tu rīkojies, lai taupītu elektrību?

Bērnu atbildes:

 – Nekad (0)  – Retos gadījumos (0)       – Dažreiz(0)     – Vairumā gadījumu (4)        – Vienmēr (8)

Cik bieži esot skolā tu rīkojies, lai taupītu elektrību?

Bērnu atbildes:

 – Nekad (0)    – Retos gadījumos()        – Dažreiz(4)      – Vairumā gadījumu(7)            – Vienmēr()

Bērni paši neslēdz elektrību iekšā, ārā. Pedagoga atbildība.

Ja vari, nosauc 3 vienkāršas rīcības, kas palīdz ietaupīt visvairāk elektrības!

Jāizslēdz telefonus, planšetes, datorus, xbox, televizors. Izslēgt gaismu.

Vai ziemas laikā temperatūra skolas telpās tev liekas:

(0)a – pārāk augsta, bieži ir karsti

(10)b – nedaudz par augstu, jāstaigā bez džempera

(1)c – tieši laikā – ne par aukstu, ne par siltu

(0)d – pārāk zema, reizēm klasēs salstu

Vai tu vēlētos, lai ziemā skolā tiktu rīkotas “silto džemperu dienas” – nedaudz pazemināta temperatūra un aicinājums saģērbties siltāk, lai samazinātu ietekmi uz vidi un pievērstu uzmanību resursu taupīšanai?

a – jā, tās varētu būt 2 nedēļas,

(11)b – jā, ap nedēļu,

(0)c – jā, bet ne vairāk kā vienu dienu

(0)d – nē, man tas nepatiktu

Komentāri no bērniem:

Ja būtu auksti grupā, nevarēs vilkt skaistās kleitas, jo būs auksti.

Ja būs auksts, mēs saaukstēsimies.

  1. Jautājumi vecākiem

Jautājumu uzdošana vecākiem un atbilžu apkopošana ir samērā laikietilpīga, tādēļ to iesakām veikt tikai Zaļā Karoga līmeņa skolām. Vislabāk vecākiem jautājumus uzdot tieši Gada tēmā (vēlāk arī iepriekšējā Gada tēmā, lai salīdzinātu izmaiņas).

Vai ikdienā pievēršat uzmanību elektrības taupīšanai?

– Nekad             – Retos gadījumos        – Dažreiz            15- Vairumā gadījumu            – Vienmēr

 

Vai esat apsvēruši iespēju nosiltināt savu mājokli?

(10) a – mājoklis ir labi nosiltināts, patērējam daudz mazāk siltuma nekā vidēji Latvijā (250 kWh/m2 gadā)

(3) b – plānojam mājokli nosiltināt, kad radīsies tāda iespēja: privātmāju īpašnieki plāno siltināt!

(2) c – mājoklis nav siltināts un neplānojam to darīt: kas īrē dzīvojamo platību tie neplāno.

Ja nevēlaties mājokli siltināt, novērtēsim, ja uzrakstīsiet iemeslus šādam lēmumam

Nav brīva finansējuma

Cik augsta temperatūra ir jūsu mājoklī ziemā? 

Vidēji ..21 C     

Cik būtiska jums liekas enerģijas taupīšana, lai samazinātu ietekmi uz vidi?

(9) a – ļoti būtiska

( 6) b – tā ir svarīga, tomēr nav būtiskākā ietekme uz vidi

c – enerģijas taupīšana nevar būtiski samazināt mūsu ietekmi uz vidi

Komentārs:  

  1. Pētījums

Izmantojot Vides izglītības fonda CO2 kalkulatoru, aprēķini skolas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, uzzini, kurās jomās tā ir lielākā un ko varētu darīt, lai to mazinātu.

Vairāk informācijas – http://co2.videsfonds.lv/ka-stradat

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums
 

2018

2019

2020

Elektrības patēriņš oktobrī (kWh)

38 41,00

45 00,00

 

Elektrības patēriņš gada laikā (kWh)

4 66 37,00

4 55 93,00

 

Siltuma patēriņš novembrī  (m3)

1 16 39,95

1 55 19,68

 

Siltuma patēriņš gada laikā (m3)

97 82,04

83 60,60

 

Skolas ietekme uz klimata pārmaiņām (tonnas CO2)

   

Komentārs : Siltumam tiek izmantota gāze, kuru regulē datorprogramma atbilstoši gaisa temperatūrai. Siltuma patēriņš ir mainīgs, atkarībā no gaisa temperatūras ziemas periodā. Saules kolektori palīdz nodrošināt ūdens uzsildīšanu.

7.Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar enerģijas taupīšanu?

Radiatora nemainīgs stāvoklis, uzregulēts uz Nr.3.

Ūdens patēriņš tējkannās, ielej cik nepieciešams.

Mazās elektroiekārtas tiek atvienotas no strāvas.

Seko līdzi pareizai telpu vēdināšanai.

Kuros jautājumos enerģijas tēmā nepieciešami uzlabojumi?

Ir zināšanas un izpratne par LED apgaismojumu un elektrības patēriņa sasaisti. Ierosināsim valdes loceklei par apgaismojuma maiņu uz LED gaismām.

 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai enerģija tiktu izmantota lietderīgāk?

Sekot līdzi un atgādināt kolēģiem un vecākiem, par enerģijas taupīšanu ikdienā.


Transports

  1. Ievads tēmā

Skolēni var nokļūt uz skolu dažādos veidos – gan ar vecāku auto, gan skolas vai sabiedrisko transportu, ar velosipēdu vai kājām. Dažiem skolēniem auto ir vienīgā iespējamā izvēle. Tomēr daudzos gadījumos Ekoskolas var veicināt ceļu līdz skolai veikt ar videi draudzīgajiem pārvietošanās veidiem, kas var uzlabot arī garastāvokli un veselību.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Cik droša ir satiksme skolas apkārtnē?

Ir bīstami posmi

    

x

Satiksme ir mierīga un droša

Cik skolēnu dodas uz skolu ar velosipēdu vai kājām?

Mazāk kā 5%

 

x

   

Vairāk kā puse

Cik skolēnu dodas uz skolu ar velosipēdu, kājām vai sabiedrisko transportu?

Mazāk kā 10%

 

x

   

Vairāk kā 90%

Cik skolotāju ierodas uz darbu ar automašīnu, braucot vieni?

Vairāk kā 90%

  

x

  

Mazāk kā 10%

Cik daudz vecāku paņem arī kaimiņu bērnus, braucot uz skolu ar savu auto?

Mazāk kā 10%

x

    

Vairāk kā puse

Vai skolā ir pietiekami daudz drošu velonovietņu?

Nav drošu novietņu

    

x

Novietnes ir drošas pietiekami daudz

Vai skolā ir notikušas velosipēdu zādzības?

Jā, regulāri

    

x

Nav notikušas

Cik bieži skolā mācību ekskursijas notiek ar velosipēdiem, izbraucienu vietā tiek rīkoti pārgājieni?

Ļoti reti

  

x

  

Ap trešā daļa no ekskursijām

Vai apmeklējot Ekoskolu pasākumus notikusi sadarbība ar citām skolām, lai brauktu kopā, izmantotu transportu efektīvāk?

Nav notikusi nemaz

 

x

   

Notiek bieži

Cik liela daļa skolēnu iegūst velobraucēja apliecību?

Mazāk kā 10%

Gandrīz visi

Cik tuvu skolas ieejai tiek izlaisti ar automašīnām atvestie bērni, radot veselības riskus no izplūdes gāzēm?

Pie pašas skolas ieejas

    

x

Izlaišana notiek vismaz 100 m no skolas

Vai skolas tuvumā apstājušās mašīnas izslēdz dzinēju un nepiesārņo gaisu, ja nākas ilgāk gaidīt bērnus?

Bieži neizslēdz

    

x

Vienmēr izslēdz, ir atgādinošas zīmes

Vai skolas pārtikas iepirkumā ņemts vērā, cik tālu vesti produkti?

Nav ņemts vērā

  

x

  

Ņemts vērā

Cik bieži skolā notiek pasākumi vai nelielas akcijas, kas aicina ierasties skolā ar kājām, velo vai sabiedrisko transportu?

Nenotiek

 

x

   

Notiek reizi mēnesī

Cik ģimenes izmanto sabiedrisko transportu, lai atvestu un izņemtu bērnu no bērnudārza?

Mazāk kā puse

x

    

Vairāk kā puse

……………………………………………………………………………………….?

       
        

3. Paradumu un attieksmju izvērtējums

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret ilgtspējīgu pārvietošanos.

Kāpēc svarīgi pārvietoties ar kājām un velosipēdu? (mini divus iemeslus)

Bērnu atbildes

Lai paelpotu svaigu gaisu. Lai taupītu mašīnai benzīnu. Jo man patīk braukt ar riteni.

Vai tev šķiet, ka pieaugot, ja varēsi to atļauties, tev noteikti piederēs automašīna ikdienā?

Bērnu atbildes:

– jā      11              – nē 0

Kāpēc, tavuprāt, svarīgi pēc iespējas biežāk izvēlēties sabiedrisko transportu automašīnas vietā?

Bērnu atbildes:

Jo katru dienu nebraucu ar autobusu.

Vai tev šķiet, ka ceļā uz skolu būtu nepieciešami kādi uzlabojumi, lai padarītu iešanu uz skolu drošāku un patīkamāku? Ja jā, kādi tie būtu?

Bērnu atbildes:

Vajadzētu ietvi pa kuru iet cilvēki. Lai netraucētu mašīnām braukt.

Vai tev šķiet, ka ceļā uz skolu vai pašā skolā būtu nepieciešami kādi uzlabojumi, lai padarītu braukšanu ar velosipēdu uz skolu drošāku un patīkamāku? Ja jā, kādi tie būtu?

Bērnu atbildes:

Vairāk ceļa gaismas vajadzētu.

  1. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
  1. Pētījums

Veiciet kājāmgājēju maršrutu izpēti! Tās mērķis ir apskatīt gājēju ceļus un trotuārus, kas ved uz skolu. Tas nozīmē iešanu pa šiem ceļiem, piezīmju veikšanu par to pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm (piemēram, par ceļa segumu, sliktu apgaismojumu, bīstamiem krustojumiem). Līdzīgu pētījumu var veikt arī par velo maršrutiem, pirms tam uzzinot, kas ir galvenie apskatāmie maršruti, pa kuriem jaunieši ierodas skolā. Šo pētījumu rezultātus un ieteikumus svarīgi iesniegt pašvaldībā, lai situāciju uzlabotu.

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums
 

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Skolēni, kas oktobrī uz skolu dodas ar:

kājām (%)

20

3

velosipēdu (%)

10

15

skolas vai sabiedrisko transportu  (%)

automašīnu, kopā ar citiem skolēniem (%)

automašīnu (tiek vesti atsevišķi) (%)

160

180

Darbinieki, kas uz skolu dodas ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu velosipēdu (oktobrī) (%)

7

15

Darbinieki, kas uz skolu dodas ar automašīnu braucot vairāki kopā (oktobrī) (%)

2

5

Darbinieki, kas uz skolu dodas ar automašīnu braucot tajā vieni paši (oktobrī) (%)

    

12

10

  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar videi draudzīgu transportu?

 Ir iespēja izmantot dažāda veida sabiedrisko transportu veidus- elektro vilciens, autobuss. Droša velosipēdu stāvvieta pieaugušajiem, un bērniem pie katras grupas ieejas.

Automašīnu stāvvietas ir droša atrodas ārpus bērnudārza teritorijas (vecākiem), darbinieku automašīnas stāvvieta ir bērnudārza teritorijā un neapdraud bērnu drošību.

Kuros transporta jautājumos nepieciešami uzlabojumi?

 

Stāvvietu daudzums/ lielums vecāku transportam atvedot un aizvedot bērnus no bērnudārza. 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

 

Rosināt izmantot biežāk pārvietoties ar velosipēdiem.


Atkritumi

  1. Ievads tēmā

Parasti mēs pat neapzināmies, kādus atkritumus radām un ko ar tiem darām. Atkritumu rašanos nosaka mūsu ieradumi rīkoties pierastajā veidā – tāpēc Ekoskolas uzdevums ir radīt tādu vidi, kurā rodas pieradums samazināt atkritumu rašanos, atkārtoti izmantot un pārstrādāt tos. Svarīgi arī domāt radošus risinājumus, lai novērstu atkritumu izmešanu tam nepiemērotās vietās.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Vai skolā izvērtējat, no kurām lietām varētu atteikties, kuras varētu nepirkt, lai pēc tam neradītu liekus atkritumus?

Nekad

  

x

  

Katru reizi

Vai skolā, pērkot lietas, izvērtējat to ietekmi uz vidi, iepakojumu, kalpošanas ilgumu, izmantošanas iespējas, izcelsmi u.tml.?

Nekad

   

x

 

Katru reizi

Vai izvērtējat, kuras no šķietami nevajadzīgām un ārā metamām lietām var lietot atkārtoti, saremontēt, pārveidot u.tml.?

Nekad

    

x

Katru reizi

Vai skolā ir iespēja apmainīties ar lietām? (Piem., grāmatas, apģērbi, dažādas citas lietas.)

Nekad

    

x

Regulāri notiek šādas aktivitātes

Vai drukāšanas gadījumā tiek apdrukātas abas papīra puses?

Nekad

  

x

  

Bieži

Vai skolas pasākumos tiek lietoti vienreiz lietojamie trauki?

Bieži

    

x

Nekad

Vai skolēni bieži lieto vienreizējās glāzītes no dzērienu automāta?

bieži

Gandrīz nekad

Vai skolēni bieži lieto vienreizējās glāzītes no ūdens automāta?

Bieži

    

x

Gandrīz nekad

Cik skolēnu lieto savu daudzreiz lietojamu krūzi, pudeli?

Mazāk kā 5%

    

x

Vairāk kā 80%

Cik daudz plastmasas atkritumu rodas skolotāju istabā?

Samērā daudz

    

x

nedaudz

Vai skolēni bieži pērk ūdeni plastmasas pudelēs?

bieži

Gandrīz nekad

Vai skolēniem ir ērti pieejams dzeramais krāna ūdens?

Nav pieejams

    

x

Vairākās vietās

Cik, apmēram, plastmasas atkritumu uz vienu skolēnu rodas klases vakaros, ekskursijās, pārgājienos?

>4 atkritumu vienības

<1 atkritumu vienība

Cik no klasēm ir pieejamas kastes papīra atkritumu šķirošanai?

0%

    

x

100%

Cik no gaiteņiem ir pieejamas vietas plastmasas šķirošanai?

nevienā

x

    

visos

Vai skolā ir pieejama informācija par atkritumu šķirošanu?

nav

    

x

Vairākās vietās

Vai skolā ir atgādinājumi, kas veicina neradīt liekus atkritumus?

nav

  

x

  

Daudzās vietās

Vai skolā ir iespēja kompostēt bioloģiskos atkritumus?

nav

  

x

  

Gan pārtikas, gan lapu atkritumus

Cik bieži skolas apkārtne tiek piesārņota ar atkritumiem?

Bieži, vajadzīga regulāra tīrīšana

    

x

Atkritumu nav

Vai skola iesaistās atkritumu piesārņojuma novēršanā un sakopšanā savā (apkārtnē piejūrā, mežā, utt.)

Neiesaistās

  

x

  

Vairākās aktivitātēs

Vai atkritumu konteineri ir pirmsskolas teritorijā?

nav

    

x

vairāki

Vai makulatūras vākšanā iesaistās ģimenes?

neviena

    

x

daudz

Vai pirmsskolā ir izvietoti bateriju savākšanas konteineri?

nav

    

x

vairāki

  1. Paradumu un attieksmju izvērtējums

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret atkritumu samazināšanu un šķirošanu.

Kāpēc, tavuprāt, svarīgi samazināt plastmasas daudzumu mūsu ikdienā? (mini divus iemeslus)

Bērnu atbildes:. Mežā dzīvojošie dzīvnieki apēd cilvēku atstātos atkritumus. Dzīvnieki sapinās maisiņos.

Iestādes darbinieku  un vecāku atbildes:

Lai ilgāk saglabātu Zemes ilgtspējību un bioloģisko daudzveidību.  Samazinot atkritumu daudzumu, saglabājam iespēju  atstāt tīrāku vidi, kura dzīvojam. Lai samazinātu apkartējās vides un dabas piesārņotību.

Vai zini, kā jāšķiro atkritumi?

Bērnu atbildes

– jā   11                    – nē 0

Darbinieku un vecāku atbildes

Jā           45                   nē  0

Vai savās mājās šķiro atkritumus?

Bērnu atbildes

– jā  7                   – nē     2       – reizēm 2

Darbinieku un vecāku atbildes

Jā     20                     nē  9                         reizēm 12

Vai savā skolā šķiro atkritumus?

Bērnu atbildes

– jā  11   x – makulatūru                  – nē                – reizēm   

Kura no šīm, tavuprāt, ir svarīgākā rīcība, lai mazinātu atkritumu radītās problēmas?

Bērnu atbildes

– atkritumu izmešana tam paredzētās vietās 0

– novērst un mazināt atkritumu rašanos   3

– šķirot atkritumus   9

Darbinieku un vecāku atbildes

atkritumu izmešana tam paredzētās vietās 11

– novērst un mazināt atkritumu rašanos  14

– šķirot atkritumus   20

Aptuveni cik daudz plastmasas pudeļu tu izmet atkritumos 2 nedēļu laikā?

Bērnu atbildes

vienu vai mazāk (0)

– 2 – 3 (0)

– 4 – 5 (0)

– vairāk kā 5 (0)

Darbinieku un vecāku atbildes

– vienu vai mazāk 0

– 2 –          

– 4 – 5           

– vairāk kā    

Vai iepērkoties veikalā ņem līdzi savus atkārtoti lietotos plānos plastmasas maisiņus (augļiem, maizītēm)?

Bērnu atbildes

– jā                 – nē   11             – reizēm   

Darbinieku atbildes

– jā                 – nē     45           – reizēm   

  1. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
  1. Pētījums

Iesakām izpētīt, kas tieši atrodas atkritumu grozos (arī šķirotos atkritumos) skolas gaiteņos – to var izdarīt, pašus atkritumus arī neņemot ārā. Izveidojiet biežāk sastopamo atkritumu veidu (piemēram, iepakojuma veidu) sarakstu, sevišķu uzmanību pievēršot plastmasas atkritumiem. Izmantojiet to, lai padomātu par rīcībām, lai mazinātu un novērstu šo atkritumu rašanos.

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums

Novērtējot izmaiņas, vienmēr izmantojiet vienas un tās pašas mērvienības un izvērtēšanas metodes, lai dati būtu pēc iespējas precīzāki.

 

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms

(m3)

   

Šķiroto atkritumu apjoms (kg)

   

Vai tiek šķiroti papīra atkritumi un makulatūra? (jā, nē)

   

Vai tiek šķiroti plastmasas atkritumi? (jā, nē)

  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar atkritumiem?

Makulatūras šķirošana jau ir izveidojusies kā ieradums, jo katrā grupā ir makulatūras konteiners.

Bērniem ir katram sava krūze, lai padzertos ūdeni.

Kur saistībā ar atkritumiem nepieciešami uzlabojumi?

 

Sniegt otro iespēju apģērbam, dekorācijas veidošana no t-krekliem.

 

 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

 

Iesaistot vecākus, lai nodrošinātu bērnus ar materiāliem radošajās darbnīcās ar grupu pedagogiem.


Ūdens

 

  1. Ievads tēmā

Lai arī Latvijā nav vietu, kur mēs varētu izsmelt dzeramā ūdens krājumus, ir vērts ūdeni taupīt, lai samazinātu tā iegūšanai nepieciešamo enerģiju. Tāpat svarīgi izpētīt, vai skolas radītie notekūdeņi tiek pietiekamo attīrīti pirms ūdens atkal nonāk dabā.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

        
 

 

 

1

2

3

4

5

 

Vai skolā ir sastopami piloši krāni, kurus nevar aizgriezt?

Bieži

    

x

Nav sastopami

Vai tualetēs ir podi, kuriem sarežģīti noslēgt ūdens tvertni?

Bieži

    

x

Nav sastopami

Cik tualetēs ir podi ar diviem ūdens noliešanas režīmiem?

0 – 20% (no visām tualetēm)

  

x

  

100%

(visās tualetēs)

Vai jums ir zināms par iespējamiem ūdens zudumiem no caurulēm un citur ūdens apgādes sistēmā?

Ir zudumi / nav informācijas

    

x

Sistēmā zudumu nav

Vai skolā uzstādīti ūdens taupīšanas rīki (aeratori u.c.)

Nav

    

x

Gandrīz visur

Cik bieži redzama skolēnu izšķērdīga rīkošanās ar ūdeni?

Bieži

   

x

 

Gandrīz nekad

Tualetes/dušas, kurās uzstādīti atgādinājumi par ūdens taupīšanu

0 – 10%

X

    

100%

Vai skola savāc un izmanto lietus ūdeni?

Netiek vākts

  

x

  

Vāc un izmanto

Skolotāji un vecākie skolēni zina, kur nonāk skolas notekūdeņi

Neviens nezina

   

x

 

Zina visi

Vai notekūdeņi pirms nonākšanas dabā tiek pietiekami attīrīti?

Attīrīšana nenotiek

    

x

Ūdens tiek uzticami attīrīts

Vai skola mēdz apmeklēt notekūdeņu attīrīšanas iekārtas?

Netiek apmeklētas

x

    

Tā ir daļa no mācību procesa

Cik daudz vidi piesārņojoša sāls ziemā lieto skolas apkārtnē?

Daudz

    

x

Nemaz, izmanto citas metodes

Vai skolas apkārtnē ir sastopamas virsmas, kas kavē ūdens aizplūšanu notekūdeņu sistēmā (bruģis, zālājs)?

Nav virsmu, asfaltēts pagalms

Liela ūdens daļa uzsūcas, saglabājas

……………………………………………………………………..? (jūsu jaut.)

       
      

3., 4., 5. Šajā tēmā attieksmju vērtējuma, vecāku aptauju jautājumi un pētījuma idejas nav sagatavotas. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli un veikt lielākus pētījumus

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums
 

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Patērētā ūdens apjoms (septembrī)

(m3)

      

Patērētā ūdens apjoms (gadā)

(m3)

      
  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar ūdens izmantošanu?

 

Bērniem regulāri tiek atgādināts par ūdens taupīšanu.

Trauku mazgāšanai tiek izmantotas trauku mazgājamās mašīnas.

Kuros jautājumos nepieciešami uzlabojumi?

 

 

Jāpilnveido cilvēku izpratne par krāna ūdens kvalitāti, lai nebūtu jāpērk ūdens pudelēs. 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

Informēt par atpūtu pie ūdens, neatstāt atkritumus atpūtas laikā.  

Skolas vide un apkārtne, Mežs

  1. Ievads tēmā

Skolas var mācīties no dabas, kurā katra brīvā niša tiek aizpildīta ar dzīvību – tāpat arī skolas teritorijas daļas jāpiepilda ar izglītojošiem, dabas un atpūtas elementiem pēc iespējas vairāk.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Cik daudz augu atrodas skolas telpās?

Augu nav

    

x

Augi ir katrā brīvā vietā

Vai skolēni nodara pāri skolas augiem (tos aplaužot, bojājot)?

daudziem augiem bojājumi

   

x

 

augiem bojājumu nav

Vai skolas telpaugi tiek izmantoti mācību stundās?

nekad

   

x

 

bieži

Cik lielu daļu skolas pagalma aizņem zālāji?

0 – 20% no teritorijas

    

x

Vairāk kā 80%

Cik koku ir skolas pagalmā?

Koku nav

   

x

 

Daudz koku

Aptuveni cik daudz augu sugu redzams zālājā? (10×10 cm laukumā)

Viena suga

    

x

Vairāk kā 10

Cik kukaiņu sugu iespējams pamanīt skolas apkārtnē 5 minūšu pastaigas laikā (septembra sākumā)?

Kukaiņu nav

    

x

Vairāk kā 10 sugas

Vai skolas teritorijā ir zonas, kurās zālājs tiek pļauts tikai vienreiz gadā (līdzīgi pļavām)?

nav

x

    

20% no zālāja

Cik atšķirīgi ir augi skolas zālājā dažādās vietās?

Augi ir visur vienādi

    

x

Augi ļoti atšķiras dažādās vietās

Vai skolā tiek audzēti garšaugi, ko izmantot mācībās un pasākumos?

nav

    

x

Daudz augu

Vai skolā nezāļu un kukaiņu apkarošanai izmanto pesticīdus?

bieži

    

x

nekad

Vai skolas pagalmā iespējams iepazīt un uzzināt vairāk par apkārtnē sastopamiem augiem un dzīvniekiem?

Nav nekādas informācijas

x

    

Daudz zīmīšu, citu info materiālu

Skolas pagalmā un apkārtnē ir daudz iespēju vadīt mācību stundas

Tas nav iespējams

    

x

 jebkuram mācību priekšmetam

Skolas pagalmā un apkārtnē tiek bieži vadītas mācību stundas

Nekad

    

x

Bieži

Skola organizē zaļos pārgājienus, kuru laikā tiek izzinātas dabas vērtības skolas tuvākajā un tālākajā apkārtnē

Ļoti reti

    

x

Vairākas reizes gadā katrai klasei

Vai skolas pagalmā ir veidotas īpašas dzīvotnes kukaiņiem – kukaiņu viesnīca, akmeņu kaudze, zaru kaudze, reti pļauts zālājs?

nav

x

    

Vairākas dažāda veida dzīvotnes

Vai skolēniem ir iespēja izteikt ieteikumus par to, ko viņi vēlētos redzēt skolas pagalmā?

Tikai mutiski skolotājiem

   

x

 

Pastāv ieteikumu kaste un citi veidi

Vai mācību procesā tiek izmantots tuvākā apkārtnē esošs mežs?

Netiek

    

x

Bieži, visu gadu

Vai skolotāji drukājot un kopējot izmanto abas papīra puses?

reti

    

x

Gandrīz vienmēr

Vai skolā izvērtējat drukāšanas nepieciešamību?

reti

   

x

 

vienmēr

Vai tualetes papīrs un salvetes veidoti no pārstrādāta papīra?

nekur

    

x

visur

Vai lietojat rakstāmpapīru no pārstrādātām izejvielām?

nekad

 

x

   

bieži

Vai koksnes produktiem (papīram u.tml.) ir FSC sertifikāts?

nekur

  

x

  

visur

Cik daudz dabas materiālu tiek izmantots skolā?

maz

    

x

daudz

Vai kartona iepakojuma kastes tiek izmantotas mākslas nodarbībām?

maz

    

x

daudz

3., 4. Šajās tēmās attieksmju vērtējuma un vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.

  1. Pētījums

Izmantojot materiālus no sadaļas Lielās augu medības, veiciet dzīvotņu kartēšanu savā skolas pagalmā.

  1. Šajā tēmā ilgtermiņa datu salīdzinājums nav standartizēts. Varat izmantot un noskaidrot precīzāk kādus no Skolas izvērtējuma sadaļas jautājumiem.
  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar skolas apkārtni un tās izmantošanu?

Pirmsskolas apkārtne tiek izmantota gan radošajām, gan izglītojošajām rotaļdarbībām.

Pirmsskolas apkārtnē ir daudz izglītojošu objektu

Pirmsskolas apkārtnē ir iekārtots sakņudārzs un siltumnīca, kur bērniem ir pašiem iespēja sēt un stādīt.

Bērni regulāri ar pedagogiem dodas uz tuvējo mežu.

Kuros jautājumos skolas vidē un apkārtnē nepieciešami uzlabojumi?

 

 

Ierīkot sajūtu taku.

 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

 Pavasarī iesaistīt vecāku ekopadomes pārstāvjus izvedot sajūtu taku.


Vide un Veselība

  1. Ievads tēmā

Laikā, kad patērniecības kultūra vilina jauniešus izvēlēties videi un veselībai kaitīgus ieradumus, vides izglītības mērķis ir piedāvāt alternatīvas – aizraujošas bezmaksas, veselīgas un radošas aktivitātes, ar kurām iepazīt dabu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ekoskolai jādod iespēja apgūt nepieciešamās prasmes, lai dzīvotu labklājīgi, nepiesārņojot un neapdraudot vidi, kas šo labklājību nodrošina.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Vai skolā rudenī ir pieejami vietējie augļi no skolēnu mājām? (neattiecas uz skolas augļa programmu)

Nav pieejami

    

x

Vairākās klasēs

Vai skolā pieejams saldumu automāts, citi rūpnieciski našķi

Viegli pieejami

    

x

Nav pieejams

Vai skolai iespējams ietekmēt ēdienkarti un pārdotos produktus?

nav

Viegli iespējams

Cik liela daļa skolēnu starp stundām regulāri izvēlas pirkt ēdienu veikalā ārpus skolas?

Vairāk kā puse

Gandrīz neviens

Cik daudz palmu eļļas saturošu produktu (čipsu, cepumu utt.) iepakojumi ikdienā redzami atkritumu grozos?

Daudz dažādu iepakojumu

Gandrīz nemaz

Vai skolā notiek ēst gatavošanas meistarklases, kurās var iemācīties gatavot videi un veselībai draudzīgus našķus?

Nenotiek nekad

    

x

Notiek visām vecuma grupām un dzimumiem

Vai skolā izmantotie tīrīšanas, dezinfekcijas līdzekļi ir videi un veselībai draudzīgi (sertificēti)?

Tādu nav

    

x

Visi līdzekļi ir ekosertificēti

Vai skolā tiek izmantoti videi draudzīgi būvmateriāli un krāsas remontam, videi draudzīgas mēbeles?

Tam netiek piešķirta uzmanība

    

x

Pēc iespējas vienmēr

Klases vakaros un svētkos ir tradīcija nest tikai videi un veselībai draudzīgas uzkodas

Nevienā klasē

   

x

 

Visās klasēs

Cik bieži balvās un Ziemassvētku dāvanās saldumi ar milzīgu cukura daudzumu aizvietoti ar veselīgām uzkodām?

Dāvanās vienmēr ir tikai saldumi

   

x

 

Saldumi dāvanās reti

Skolā tiek veicināta aktīva izkustēšanās starpbrīžos

Izkustēšanās tiek ierobežota

    

x

Izkustēšanās tiek veicināta

Cik bieži tiek rīkotas fiziskās aktivitātes un sacensības brīvā dabā?

Tikai sporta stundās

    

x

Bieži pasākumi ar uzdevumiem ārā

Vai skolas apkārtnē ir tīrs gaiss?

Konstatēts liels piesārņojums

    

x

Gaiss ir tīrs

Vai skolā un skolas apkārtnē ir liels troksnis?

Troksnis ir augsts

    

x

Troksnis ir zems

……………………………………………………………………….? (jūsu jaut.)

       
        


3., 4. Šajā tēmā attieksmju vērtējuma un vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.

  1. Pētījums

Ar dažādām metodēm (ne tikai ķērpjiem) izpētiet gaisa piesārņojuma līmeni skolas tuvumā. Apkopojiet rezultātus par šāda piesārņojuma ietekmi uz veselību un pārrunājiet iespējas piesārņojumu skolas apkārtnē mazināt.

  1. Šajā tēmā ilgtermiņa datu salīdzinājums nav standartizēts. Varat izmantot un noskaidrot precīzāk kādus no Skolas izvērtējuma sadaļas jautājumiem.
  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar vides un veselības tēmu?

 

Katru dienu ir āra nodarbības

Reizi nedēļā dodas izglītojošos pārgājienos un tuvējo mežu un parku.

Kuros jautājumos nepieciešami uzlabojumi?

 

Turpināt informēt vecākus  par dzimšanas dienu cienastiem- izvēlēties veselīgos gardumus.

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

Organizēt visās grupās veselīgo našķu radošās darbnīcas.

Līdzdalība, komunikācija un mācību saturs

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Cik daudz norāžu skolā sastopams par darbību Ekoskolu programmā?

Nav norāžu

    

x

Gan gaiteņos, gan klasēs

Cik aptuveni skolēnu zina, kas ir Ekoskolu programma?

0 – 10 %

  

x

  

100%

Cik daudz ārpus Ekopadomes esošu skolēnu ieteikumu tiek saņemts?

nemaz

Vairāki ieteikumi

Vai Ekoskolu logo redzams skolas mājaslapā?

Pirmajā lapā

Vai mājaslapā redzamas galerijas par tieši Ekoskolas aktivitātēm?

Jā, vairākas, regulāri

Aptuveni cik no apkārtējiem iedzīvotājiem zina, ka skola ir Ekoskola?

0 – 5%

   

x

 

>80%

Cik no publicētajiem rakstiem medijos par jūsu skolu pieminēts, ka skola darbojas Ekoskolu programmā?

0%

    

x

>80%

Kāda daļa vecāku atbalsta skolas dalību Ekoskolu programmā?

Vairumam nav viedokļa

   

x

 

> 90% vērtē pozitīvi

Vai vecāki tiek iesaistīti Ekoskolu projektu norisē?

0-5%

    

x

>80%

Vai notiek sadarbība ar citām Ekoskolām?

Nenotiek

  

x

  

Notiek regulāra sadarbība ar vairākām Ekoskolām

Cik lielā daļā no mācību priekšmetiem regulāri iekļauta gada tēma/ citas Ekoskolu tēmas?

0 – 5%

    

x

100%

Vai visās klašu grupās?

0 – 5%

    

x

100%

Vai skolēni organizē konkursus, sacensības, olimpiādes, konferences par gada tēmu/ citām Ekoskolu tēmām?

nemaz

pārsvarā

Vai skolas dalība programmā tiek atzinīgi novērtēta no pašvaldības?

Pašvaldība neinteresējas

 

x

   

Pašvaldība regulāri  pauž atbalstu

Vai skolēni un skolas pārstāvji izstrādā priekšlikumus pašvaldībai vides situācijas uzlabošanai skolā un tuvākā apkārtnē?

Nekad

x

    

Bieži

……………………………………………………………………….? (jūsu jaut.)

       
  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar ūdens izmantošanu?

Trauku mazgāšanai izmanto trauku mazgājamās mašīnas.

Vecāku pozitīvā iesaiste Ekoskolas plānotajos pasākumos.

Ir izveidota sadarbība ar Babītes bibliotēku.

Kuros jautājumos nepieciešami uzlabojumi?

 

Pilnveidot izpratni par ūdens cirkulāciju dabā un dzeramā ūdens daudzumu uz planētas.

Pilnveidot sniegto informāciju mājaslapā un sociālajos tīklos.

 

 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

Rast iespēju sadarboties ar citām ekoskolām.

Bioloģiskā daudzveidība

  1. Ievads tēmā

Bieži vien skolas apkārtnē var atrast dažādas dzīvotnes un ekosistēmas, kas var kalpot par labu pamatu cilvēku un dabas attiecību izzināšanai ārpus klases. Iepazīstināšana ar dabu var radīt jauniešiem tālāku interesi par dabas vērtībām un personisku vēlmi palīdzēt aizsargāt dabu no neapdomīgas rīcības

  1. Skolas izvērtējums

Bioloģiskās daudzveidības situāciju raksturo Skolas vides un apkārtnes un Meža tēmu Skolas izvērtējuma dati.

  1. Paradumu un attieksmju izvērtējums

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Šo aptauju izdalīšanu un apkopošanu iesakām uzdot skolēniem, apgūstot datu apstrādes un zinātniskā darba prasmes.

Lūdzu, uzraksti, kas, tavuprāt, ir bioloģiskā daudzveidība?

Augu un dzīvnieku daudzveidība mācību iestādes apkārtnē. Sastopamas dažādas sugas; Augu un dzīvnieku valsts aizsardzība;

Mini trīs veidus, kā mēs, tavuprāt, varam palīdzēt dabai un veicināt tās daudzveidību

Nepiesārņot zemi ar atkritumiem, kas mums dod pārtiku; Neēst dzīvnieku gaļu; Saglabāt dabu tīru rīkot talku; izmantot pēc iespējas mazāk plastmasu. Izvēlēties sezonālus dārzeņus un augļus no Latvijas zemniekiem;  Rūpes par dzīvniekiem un dabu.

Kāpēc svarīgi, lai skolas pagalmā būtu liela kukaiņu un augu daudzveidība? (mini divus iemeslus)

Iemācīt bērniem saudzēt un mīlēt mazākos; Izziņai, pētniecībai, zināšanu pilnveidei.

7) Vai tu vēlētos, lai skolas pagalmā būtu lielāka dabas daudzveidība (vairāk vietējo augu, kukaiņu un putnu)?

         – jā    x nekaitīgos                   – nē (jau šobrīd šķiet gana liela)

  1. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
  1. Pētījums

Izmantojot materiālus no sadaļas Lielās augu medības, veiciet dzīvotņu kartēšanu savā skolas pagalmā (tāpat kā skolas vides un apkārtnes tēmā).

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums
 

2015

2016

2017

2018

2019

Skolēni, kas zina, kas ir bioloģiskā daudzveidība (%)

  

 

Skolēni, kas var nosaukt 2 pamatotus iemeslus, kāpēc svarīgi, lai skolas pagalmā būtu liela kukaiņu un augu daudzveidība (%)

  

Skolēni, kas var nosaukt 2 veidus, kā mēs varam palīdzēt dabai un veicināt tās daudzveidību (%)

  

  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar biodaudzveidības tēmu?

Teritorijā un tuvākajā apkārtnē ir liela augu un dzīvo būtņu bioloģiskā daudzveidība.
Audzēkņi aktīvi iesaistās teritorijas sakopšanā.

Kuros jautājumos nepieciešami uzlabojumi?

 

Turpināt organizēt āra nodarbības 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

Iesaistīt vecāku no Ekopadomes  sajūtas taku izveidē, izmantojot dabas materiālus, no tuvākās apkārtnes.

Klimata pārmaiņas

  1. Ievads tēmā

Mūsu pastāvošā sabiedrība izveidota tā, ka gandrīz jebkura rīcība rada papildus CO2 – braucot ar autobusu sadedzinām benzīnu, ieslēdzot klasē gaismu tiek sadedzināta gāze Rīgas TEC, bet ēdot pusdienas veicinām vairāk lauksaimniecības mēslojuma ražošanas, kam arī izmanto fosilos resursus. Nevaram visās jomās uzreiz ieviest tīrākas tehnoloģijas, bet mēs vienmēr varam samazināt tās rīcības, kas piesārņojumu rada lieki – radīt mazāk atkritumu, ēst mazāk dzīvnieku un vairāk augu produktu, vairāk braukt ar velosipēdu un iet kājām, taupīt elektrību un ziemā – siltumu.

  1. Skolas izvērtējums

Klimata ietekmju situāciju raksturo Skolas izvērtējuma dati Enerģijas un Transporta tēmās.

  1. Paradumu un attieksmju izvērtējums Intervējām vecākus un iestādes darbiniekus

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Šo aptauju izdalīšanu un apkopošanu iesakām uzdot skolēniem, apgūstot datu apstrādes un zinātniskā darba prasmes.

Vai tu zini, kas ir klimata pārmaiņas?

   – jā      6                  – nē  5

Ja vari, nosauc 3 sliktas lietas pasaulē, ko klimata pārmaiņas varētu radīt?

Plūdi; Zemestrīces Vētru un plūdu biežums. Mežu izciršana. Pazūd saldūdens.

Vai mūsu ikdienas izvēles var ietekmēt klimata pārmaiņas?

   – jā  11                 – nē 

  1. Jautājumi vecākiem

Jautājumu uzdošana vecākiem un atbilžu apkopošana ir samērā laikietilpīga, tādēļ to iesakām veikt tikai Zaļā Karoga līmeņa skolām. Vislabāk vecākiem jautājumus uzdot tieši Gada tēmā (vēlāk arī iepriekšējā Gada tēmā, lai salīdzinātu izmaiņas). Svarīgi – Klimata pārmaiņu tēmā jautājumi ir ņemti no Eirobarametra pētījuma, tādēļ lūgums tos neizmainīt ,lai tie būtu salīdzināmi ar Latvijas datiem!

=

  1. Pētījums

Tāpat kā Enerģijas tēmā, iesakām izmantojot Vides izglītības fonda CO2 kalkulatoru, aprēķini skolas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, uzzini, kurās jomās tā ir lielākā un ko varētu darīt, lai to mazinātu.

Vairāk informācijas – http://co2.videsfonds.lv/ka-stradat

  1. Ilgtermiņa salīdzinājumam šajā tēmā izmanto CO2 informāciju, kas jau parādās pie enerģijas sadaļas.
  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar ūdens izmantošanu?

 

Bērniem tiek stāstīts cik nozīmīgs ūdens ir cilvēka organismam, tādejādi rosināt bērnus izvēlēties dzert ūdeni nevis limonādes u.c.dzērienus. Visiem bērniem ir iespēja dzert ūdeni.

Trauku mazgāšanai bērnudārzs izmanto trauku mazgājamās mašīnas.

Kuros jautājumos nepieciešami uzlabojumi?

 

Turpināt pilnveidot izpratni par ūdens cirkulāciju dabā un dzeramā ūdens daudzumu uz planētas.

Aicināt vecākus izmantot vietējos produktus.

Dodoties uz veikalu izmantot pec iespējas mazak plastmasa un papīra maisiņus.

 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

Veidot akcijas- iestādi savu koku.

Pārtika

 1.Ievads tēmā

Katru dienu uz skolas ēdnīcām no tuvākas un tālākas apkārtnes plūst pārtikas produktu kilogrami. Sadarbojoties ar pašvaldību un uzliekot skaidras zaļā iepirkuma prasības, var panākt, ka šī pārtika ir audzēta atbildīgi pret vidi. Skolā var panākt to, ka arvien mazāk cilvēkiem domātas pārtikas nonāk atkritumos vai tiek izbarota dzīvniekiem. Svarīgi arī izglītot visu skolu un vecākus par videi nedraudzīgākajiem produktiem (rūpnieciski audzēta gaļa, olas, piens, palmu eļļa), lai mudinātu samazināt to klātbūtni mūsu ēdienā.

  1. Skolas izvērtējums

Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:

1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)

 

 

1

2

3

4

5

 

Vai tie, kas atbildīgi par iepirkumiem ēdināšanai, zina atšķirību starp bioloģisko produktu un Zaļās karotītes sertifikāciju?

Atšķirības nezina

   

x

 

Zina visas atšķirības

Vai ēdināšanas iepirkumā ir bioloģiski sertificēti produkti?

Nav nemaz

    

x

100%

Vai Ekopadomei ir iespējas piedalīties pārtikas iepirkuma sagatavošanā?

Nav

 

x

   

Vienmēr

Aptuveni cik liela daļa skolā sagatavotās pārtikas netiek apēsta?

>50%

 

x

   

0 – 5%

Kāda vecuma bērniem ir iespēja pašiem salikt savas porcijas?

Nevienam

   

x

 

Visu vecumu

Vai neapēsto bezmaksas ēdienu ir iespēja vēlāk apēst citām klasēm?

Nekad

 

x

   

vienmēr

Vai tiek apkopota informācija par ēdieniem, kas visbiežāk tiek neapēsti?

Nekad

  

x

  

Regulāri

Kāda ir sadarbība ar ēdinātājiem izmestā ēdiena daļas samazināšanā?

Slikta

  

x

  

Laba

Cik bieži bezmaksas ēdienkartē iekļauti uzturam pilnvērtīgi veģetāri ēdieni?

Nekad

   

x

 

Katru nedēļu

Kāda ir ēdienu izvēle ēdnīcā bērniem, kas neēd gaļu un zivis?

“Salāti un kartupeļi”

    

x

Pilnvērtīgi ēdieni

Cik viegli skolēniem panākt ēdnīcas ēdienkartes izmaiņas?

Grūti

   

x

 

Ļoti viegli

Vai skolotāju istabā parādās “Fair trade” produkti (kafija, cukurs u.c.)?

Nekad

 

x

   

Vienmēr

Vai notiek pasākumi, kas popularizē apkārtnes bioloģiskos zemniekus?

Nekad

  

x

  

Vairāki

Vai un cik daudz skolā bērni audzē garšaugus un tējas?

Nemaz

   

x

 

Daudzās vietās

Vai un cik daudz skolā bērni audzē dārzeņus?

Nemaz

    

x

Daudz

Vai apgūstot gatavošanu tiek pievērsta uzmanība videi draudzīgiem ēdieniem?

Nekad

    

x

Regulāri

Jautājumi no tēmas “Vide un veselība” (var nokopēt tur iegūtos rezultātus):

       

Vai skolā rudenī ir pieejami vietējie augļi no skolēnu mājām? (neattiecas uz skolas augļa programmu)

Nav pieejami

    

x

Vairākās klasēs

Vai skolā pieejams saldumu automāts, citi rūpnieciski našķi

Viegli pieejami

    

x

Nav pieejams

Vai skolai iespējams ietekmēt ēdienkarti un pārdotos produktus?

nav

Viegli iespējams

Cik liela daļa skolēnu starp stundām regulāri izvēlas pirkt ēdienu veikalā ārpus skolas?

Vairāk kā puse

Gandrīz neviens

Cik daudz palmu eļļas saturošu produktu (čipsu, cepumu utt.) iepakojumi ikdienā redzami atkritumu grozos?

Daudz dažādu iep.

    

x

Gandrīz nemaz

        

………………………………………………………………………….? (jūsu jaut.)

       

 

       
  1. Paradumu un attieksmju izvērtējums

Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret pārtikas un vides jautājumiem.

Vai zini, kā veikalā atpazīt bioloģiski sertificētus produktus?

– jā                    – nē     11          – neesmu drošs

 

Vai savā ikdienā ēd produktus, kuru sastāvā ir palmu eļļa?

– nē            11         – ļoti maz                      – jā, gana daudz                       – nezinu, kuros ir palmu eļļa

Vai piekrīti, ka videi draudzīga ēšana ikdienā nav dārgāka?

– jā, var būt pat lētāka                    – nē, ir dārgāka     10          – neesmu drošs 2

Kuri no šiem tev liekas 3 svarīgākie principi, kas jāievēro, lai ēstu videi draudzīgi?

– Jāpērk tikai Latvijā ražoti produkti

Jāpērk bioloģiski sertificēti produkti

– Jāaudzē pārtika pašam

– Jāsamazina gatavo produktu pirkšana no veikala un vairāk jāgatavo mājās

– Jāsamazina gaļas patēriņš (ja tā nav bioloģiski sertificēta)

– Jāpērk augļi un dārzeņi, kuriem šobrīd ir ražas sezona

– Jāsamazina izmestās pārtikas daudzums

Vai tev patīk gatavot ēst?

– jā      11                – reizēm                – nē                 – īsti neprotu neko gatavot

Vai zini kādu ēdienu, kura sastāvdaļas ir ļoti videi draudzīgas (tām maza ietekme uz klimata pārmaiņām, dabu)?

    – jā                    – nē              – neesmu drošs 11

Kas ir šis ēdiens?

 

  1. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
  1. Pētījums

Tika izveidota aptaujas anketa vecākiem un iestādes darbiniekiem par tēmu Pārtika. Tika respondēti 143ģimenes

  1. Vai esat veselīga dzīvesveida piekritējs/a?

Jā   – 90                                        

 Drīzāk jā nekā nē  – 25

 Drīzāk nē nekā, jā – 28

Nē – 0

  1. Kur iegūstat informāciju par Eko produktiem Latvijā?

No laikrakstiem un žurnāliem – 31

No interneta – 92

No Tv un radio – 8

No paziņām un radiem – 12

Informāciju neiegūstu – 0

  1. Kā atpazīstat, ka produkts ir Eko produkts?

Pēc preču zīmes (ekoloģiskā lauksaimniecība) – 42

Pēc preču zīmes “Latvijas eko produkts’ – 50

Pēc marķējuma “Zaļa karote’ – 45

Pec apraksta un iepakojuma – 3

Lielveikala atsevišķā stendā ar nosaukumu “Eko produkts’ – 3

Cits – 0

  1. Kas Jums ir svarīgs pārtikas izvēlē?

Izvēli nosaka cena – 38

Izvēli nosaka pārtikas izcelsme – 52

Ražotāja reputācija – 31

Un cits – 22

  1. Kāpēc izvēlaties ekoloģiskus produktus/

Lai uzlabotu veselību – 92

Lai paustu attieksmi pret vidi un sevi – 30

Lai vairotu ekoloģisku domāšanu līdzcilvēkos – 21

Cits – 0

  1. Kur parasti iegādājaties produktus?

Tirgū – 54

Lielveikalā – 62

Vietējā veikalā – 5

Tieši no ražotāja – 6

Internetā – 8

No zemniekiem – 8

Cits – 0

  1. Kādi ir Jūsu iecienītākie eko produkti?

Piena produkti – 42

Maize – 19

Gaļa – 35

Dārzeņi – 10

Ogas un augļi – 15

Sulas – 4

Olas – 16

Cits – 2

  1. Vai pēdējo 5 gadu laikā ir mainījušies Jūsu pārtikas lietošanas paradumi?

Jā – 76

Nē – 22

Daļēji – 45

  1. Kā tieši mainījušies Jūsu paradumi?

Domāju, ko lietoju uzturā – 68

Izvēlos Latvijā ražotus produktus – 40

Iepērkos beziepakojumu veikalos – 12

Cits – 23

  1. Vai iepērkoties izmantojat audumu maisiņus?

Jā – 70

Dažreiz – 47

Nē – 26

  1. Vai atbalstāt bērnudārzs Vinnijs ekoloģisko dzīvesveida aktivitātes?

Jā – 143

Nē – 0

  1. Vai ikdienā cenšaties samazināt pārtikas atkrituma apjomus?

Jā – 104

Nē – 39

  1. Kā Jūs to panākat?

Samazinu atkrituma apjomu (pērku mazāk) – 82

Gatavojot ēdienu vairākām dienām – 38

Dodoties uz veikalu ar sarakstu – 23

  1. Ilgtermiņa salīdzinājums

Novērtējot izmaiņas, vienmēr izmantojiet vienas un tās pašas mērvienības un izvērtēšanas metodes, lai dati būtu pēc iespējas precīzāki.

 

2015

2016

2017

2018

2019

Izmestās pārtikas daudzums gadā

(kg)

     

Izmestās pārtikas daudzums gadā uz vienu bērnu, (kg)

     

Izmestās pārtikas daudzums vidēji dieņā uz vienu bērnu, (grami)

     

Bioloģiski sertificētas pārtikas īpatsvars (no kopējām ēdināšanas izmaksām, %)

     

 Šo izvērtēšanas metodi, mēs plānojam uzsākt ar nākamo mācību gadu,jo līdz šim % neesam apkopojušī informāciju ar saimniecības daļās vadītāu/virtuves darbiniekiem.

  1. Datu izvērtējums

 

Ekopadomes viedoklis

Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar pārtikas tēmu?

Kopā ar audzēkņiem reizi mēnesī gatavot ēdiena recepti izvirzītajai mēneša aktivitātei/tēmai.

Kur saistībā ar pārtiku nepieciešami uzlabojumi?

 

Bērnudārzā ēdam veselīgu pārtiku, jācenšas rosināt bērnos izpratne, ka tik cik uzliekam uz šķīvja, tik arī jāaped,lai neveidojas neapēsta izmesta pārtika. 

Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?

 

 

 

 

Izteikt priekšlikumus par ēdienu maltīšu piedāvāumu; par to kur likt neapēsto maltīti.

Veicot vides novērtējumu bērni mazās ekopadomes sapulcē ar skolotāja palīdzību, izvērtēja vides novērtējuma tēmas. Secināja, ka turpinās sekot līdzi gan saviem vienaudžiem, gan skolotajiem par gaismas izslēgšanu telpās, kurās nenotiek aktivitātes. Ja, kāds būs piemirsis aizgriezt ūdens krānu, Ekopadomes pārstāvji draudzīgi atgādinās par ūdens taupības nozīmi. Kā priekšlikumu Ekopadomes bērni vecākiem ierosinās uz Vinniju doties ar velosipēdu vai kājām, rosinot veselīgu dzīvesveidu un vides saudzēšanu, kuri dzīvo Vinnija apkārtnē.

Bērnus un skolotājus priecē smaidīgie rezultāti pie pārtikas tēmas, ka ēdam veselīgi- pašu audzētus dārzeņus un augļus.

    Uzsākot jauno mācību gadu, Vinnija radošie pedagogi un mācībspēki sanāca kopā, lai aktualizētu Eko skolas tematus. Mūsu aktīvajā komandā ir 19 pedagogi, 9 mācībspēki, vecāko grupiņu bērni un viņu vecāki. 

PROGRAMMA DARBOJAS

Skolas līdzdalība Ekoskolu programmā norisinās caur pārvaldes sistēmas izveidošanu un darbību, kā arī skolas regulāru darbu ar apkārtējās vides jautājumiem. Pārvaldes sistēma tiek veidota, sekojot vadlīnijām par nepieciešamajiem 7 elementiem Ekoskolu programmā.

Šie elementi ir:

  • EKO padome
  • Skolas vides pārskats
  • Skolas vides rīcības plāns
  • Pārraudzība un izvērtēšana
  • Sasaiste ar mācību procesu
  • Skolas un sabiedrības iesaistīšana
  • Vides kodekss

Otrs Ekoskolu programmas būtisks pamats ir koncentrēts darbs ar aktuālu vides tematiku jeb darbs Ekoskolu tematiskajās grupās. Katru gadu Ekoskolu programmā iesaistītajai skolai ir jāizvēlas kāds no tematiem, ar kuru visa gada garumā tiek strādāts pastiprināti, mēģinot attiecīgās vides problemātikas apzināšanā un problēmu risinājumu meklējumos iesaistīt iespējami plašāku skolas un sabiedrības daļu. Latvijā skolas katru gadu var izvēlēties savu galveno tēmu.

Šobrīd Latvijā ekoskolas var izvēlēties šādas tēmas:

  • Atkritumi
  • Enerģija
  • Ūdens
  • Transports
  • Veselīgs dzīvesveids
  • Skolas apkārtne
EKOSKOLU ZAĻAIS KAROGS

Zaļais Karogs ir Ekoskolu programmas simbols. Tas tiek piešķirts skolām, kuras ir parādījušas vislabāko sniegumu ,ieviešot Ekoskolu programmas prasības. Tā ir atzīta un prestiža vides kvalitātes zīme, ar ko lepojas skolas visā pasaulē.